Mīlestība – 2.daļa. Psiholoģija

 

Pirmajā rakstā par mīlestību, mēs apskatījām, kā šo fenomenu ietekmē mūsu ķermeņa un smadzeņu bioloģija. Daudzas mūsu reakcijas uz mīlestības izpausmēm ir mūsu ķermeņa iepriekš noteiktas, un mums ir ļoti grūti kaut ko mainīt. Tomēr tas nenozīmē, ka mums ir jāatdod sava dzīve un attiecību veidošana dabas rokās un jācer, ka jau viss būs labi. Tāpēc jau mēs esam saprātīgas būtnes, lai spētu ar sava prāta palīdzību koriģēt savas izvēles un dzīves gājumu.

Meklējot un pētot informāciju par psiholoģijas skatījumu uz mīlestību, sapratu, ka temats ir tik plašs, ka nav iespējams to visu ietver vienā rakstā. Ir daudz un dažādu teoriju un uzskatu par mīlestību. Daudzi aspekti ir līdzīgi un vienojoši. Bieži vien atšķirības ir tikai niansēs. Tā kā visas šīs teorijas nespēšu šeit aprakstīt, tad izvēlējos vienu, kura manuprāt ir viena no izskaidrojošākajām – mīlestības trījstūra teorija.

 

Mīlestības trijstūra teorija

Mīlestības trījstūra teorija nosaka, ka mīlestība sastāv no 3 komponentēm:

• Intimitātes – sevī ietver tuvības, saistības un mīlestības saišu sajūtas;
• Kaisles – ietver dzinuļus, kuri rosina romantiku, fizisku pievilkšanos un seksuālu pilnību;
• Saistības/pienākuma – pienākuma izjūta, apņemšanās rūpēties par esošajām attiecībām un mīlestību.

Šīs trīs komponentes var mijiedarboties savā starpā dažādos veidos. Katrā variācijā izveidojas cita veida mīlestība. Ja mēs skatamies kā attiecības veidojas, tad lielākoties tās sākas ar intimitātes jūtām, kuru laikā cilvēki viens otru iepazīst. Tā ne vienmēr ir mīlestība klasiskā izpratnē, tās var būt arī vienkārši draudzīgas attiecības, kuras attīstoties kļūst atvērtākas un tuvākas.

Attiecībām attīstoties tās sevī arvien vairāk ielaiž kaisli. Kaisle attiecībā saistās ar īpaši stiprām jūtām pret otru cilvēku, vēlme pēc otra klātbūtnes. Šajā attiecību daļā liela nozīme ir mūsu bioloģijai (skat. rakstu par mīlestības bioloģiju). Parasti šis posms ilgst 1-2 gadus un ir pilns ar jaunām un spēcīgām emocijām.

Pēc kaisles posma attiecībās sāk dominēt saistības. Šajā posmā partneri viens otru ir daudz vairāk iepazinuši un bieži pat saprotas no pusvārda. Attiecībās arvien vairāk ienāk rūpes vienam par otru, kā arī skatījums uz dzīvi kā kopumam, nevis kā atsevišķam cilvēkam.

 

Mīlestības tipi

Katra no šīm sastāvdaļām veido to kāds mīlestības veids ir mūs attiecībām. Savienojot 3 komponentes dažādās kombinācijās kopā sanāk 8 mīlestības veidi. Šie mīlestības veidi palīdz paskatīties uz mūsu esošajām attiecībām un saprast, kādā mīlestības stadījā mēs esam, un kas, iespējams, mums iztrūkst.

1. Mīlestības neeksistēšana. Situācija, kad attiecībās trūkst visas 3 mīlestības komponentes. Šis veids raksturo lielāko vairumu mūsu attiecības ar apkārtējiem cilvēkiem.
2. Patikšana. Patikšana izriet tad, kad attiecībās ir tikai intimitāte, bet iztrūkst pārējās divas komponentes. Šīs teorijas ietvaros patikšana nav saistīta ar ikdienišķām attiecībām. To varāk var asociēt ar emocijām, kuras piemīt patiesai draudzībi. Šādās attiecībās ir tuvība un siltums attiecībā vienam pret otru. Tajā pašā laikā nav īpašas kaisles vai arī ilgtermiņa apņemšanās.
3. Neprātīga aizraušanās. To mēs varētu raksturot kā “mīlestību no pirmā skatiena”. Neprātīga aizraušanās ir saistīta ar tīru kaisli, kaislīgu uzbudinājumu bez intimitātes vai pienākuma sajūtas. Šāda veida mīlestība var strauji parādīties un tik pat strauji arī pazust. Aizraušanās ir viegli pamanāmas, jo parasti izpaužas vairāk ārišķīgi. Parasti šāds attiecību veids ir īslaicīgs, bet pie noteiktiem apstākļiem var arī ieilgt.
4. Tukša mīlestība. Šāda mīlestība rodas no pienākuma apziņas, ka, neskatoties uz intimitātes un kaisles trūkumu, nepieciešams saglabāt šīs attiecības. Tukša mīlestība rodas no iestagnējošām attiecībām, kuras ilgst jau daudzus gadus, un kurām ir zudusi emocionālā tuvība un kādreizējā kaisle. Mūsu sabiedrībā parasti šis tips asociējas ar norietošām attiecībām, kuras potenciāli ir lemtas beigām, vai arī tādā formā saglabāsies līdz mūža galam. Tomēr ir situācijas, kad šāda mīlestība ir tikai iespējamais sākums pilnīgākām attiecībām – piemēram, aprēķina laulību gadījumā.
5. Romantiska mīlestība. Šāda mīlestība rodas no intimitātes un kaisles elementu savienojuma. Pēc būtības tā ir patikšana, kura tiek papildināta ar fizisku pievilkšanos.
6. Partnerība. Intimitāte kombinācijā ar pienākumu pret attiecībām, veido šāda tipa mīlestību. Šo divu komponentu salikums parasti tiek novērots ilgākās laulībās, kurās fiziskā kaisle jau ir nomirusi. Tomēr neskatoties uz to abiem partneriem var būt ļoti dziļas un pilnīgas attiecības.
7. Sekla mīlestība. Veidojas no kaisles un pienākuma savienojuma, kurā iztrūkst intimitātes sastāvdaļa. Šāda veida mīlestība ir raksturīga gadījumos, kad cilvēkiem satiekoties, viņu starpā uzvirmo strauja mīlestība (vairāk gan aizraušanās) un pēc dažu nedēlu vai mēnešu pazīšanās viņi jau aprecas. Intimitātes sastāvdaļa attiecībās parasti neizveidojas tik ātri, tādēļ tā nemaz nevar būt kā šādu attiecību daļa.
8. Pilnīga mīlestība. Visu trīs mīlestības sastāvdaļu esamība attiecībās veido pilnīgu mīlestību. Tā ir mīlestība, uz kuru tiecas daudzi cilvēki, it īpaši tie kuri romantiskās attiecībās. Tomēr, cik grūti ir šo mīlestības veidu iegūt, tikpat grūti to ir arī noturēt. Šīs mīlestības pārveidošanās citā mīlestībā formā, var radīt vēlmi šķirties. Cilvēkiem sagādā grūtības samierināties ar kaut kā zudumu. Tādēļ, tas var būt viens no iemesliem, kāpēc viens no partneriem var izlemt meklēt jaunu “pilnīgu mīlestību”, jo esošās mīlestības pārveidi citā kvalitātē, kļūdaini uztver kā mīlestības zudumu.

 

Lai arī pilnīga mīlestība ir tas, ko mēs gribētu pastāvīgi mūsu attiecībās, ir jāizvērtē kādā attiecību posmā mēs esam. Ne visos posmos tas ir nepieciešams. Piemēram, attiecību sākumā, nav vajadzības pēc izteiktas pienākuma izjūtas, jo cilvēki tikai sāk viens otru iepazīt. Un ne vienmēr ilgtermiņa attiecībās ir jābēdējas par kaisles trūkumu.

Manā skatījumā, kaisle ir tikai dabas ielikts instruments, lai cilvēki radītu pēcnācējus.

Tad kad tas ir veikts, tad nepieciešamība pēc kaisles pazūd.

 

Kā dzīvot

Mīlestība ir tikai viena no mūsu dzīves sastāvdaļām,  tā nav tikai divu iemīlējušos cilvēku priekšrocība izbaudīt mīlestību. Ikdiena ir dažādu mīlestības veidu pilna – vecāka un bērna mīlestība, divu draugu mīlestība, divu vecu dzīves partneru mīlestība, utt. Mēs tiekam mīlēti un mūs mīl, tikai ne vienmēr mēs to pamanām, jo gaidām mežonīgu – kaisles un intimitātes pilnu mīlestību. Tādu mīlestību, kādu mēs esam redzējuši romantiskajās filmās, jo tieši tāda mūsos iekustina visspēcīgākās emocijas. To rada mūsos esošā vēlme pēc mīlestības saņemšanas. Mēs vēlamies, lai mūs mīl.

Par šo tēmu varētu runāt daudz un plaši, bet galvenā ziņa ir – mīlestības veidi ir dažādi un jāizbauda tie, kuri ir mūsu dzīvē, lai kādi arī tie būtu. Bez bioloģijas un psiholoģijas skatījuma uz mīlestības jautājumu, svarīgs ir arī filozofiskais skatījums. Tas vēl vairāk sniedz atbildi uz jautājumu: Kāpēc mīlestība priekš mums ir tik svarīga? Filozofisko mīlestības jautājuma pusi apskatīšu nākošajā rakstā.

 

Izmantotā literatūra:

1. R.J.Sternberg (1986). A Triangular theory of love.
2. R.J.Sternberg (1997). Construct validation of a triangular love scale.