Pēc grāmatas “Viņa un Viņš” pirmo nodaļu izlasīšanas, manas domas bija – Šī grāmata nav tas ko es biju gaidījis! Patiesībā, tā sniedz daudz, daudz vairāk. Lai gan es neesmu kristīgās ticības sekotājs, tomēr vienmēr esmu apbrīnojis Jura Rubeņa spēju dzīvot ar atvērtu prātu un šīs visas viņā mītošās dziļās zināšanas nodot sev apkārt esošajiem cilvēkiem. Viņš iemieso pārliecību, ka, lai arī kāda būtu tava ticība pasaulei, Dievam vai kādai citai parādībai, vienmēr ir jādzīvo ar plašāku skatījumu, turpinot meklēt un izzināt arvien dziļākus prāta, dvēseles un cilvēka esības plašumus.
Atgriežoties pie pašas grāmatas, uzskatu, ka mans pienākums ir brīdināt potenciālos lasītājus: šī grāmata nav kārtējā grāmata par attiecībām. Tā ir par daudz ko svarīgāku. Tā izglīto mūs par to, ka mūsu dzīvē nesastāv tikai no atsevišķām lietām, kā, piemēram, attiecības, ģimene, es, bērni, mans darbs, utt.
Mūs un mūsu dzīvi veido visu šo lietu kopums, kuras savā starpā ir ļoti stipri savijušās un nevar tikt aplūkotas atrauti no kopuma.
Tādēļ grāmatā “Viņa un Viņš” liels uzsvars tiek likts ne tik daudz uz pašām attiecībām, cik uz pašu cilvēku, viņa Es izpratni. Tikai brīdī, kad mēs izprotam sevi, mēs spējam pilnvērtīgi atvērties attiecībām ar citu cilvēku. Turklāt esot kopā ar citu cilvēku mums jāturpina sevi izzināt – tikai tagad savādāk – caur attiecību prizmu.
Mani ļoti piesaistīja šīs grāmatas sarakstīšanas veids. Autors mums sniedz ne tikai savu, ilgos darba gados iegūto, izpratni par dažādiem dzīves jautājumiem, bet arī dod ieskatu vairāku dižu pasaules prātu domās, izstrādātajās teorijās un praksēs, kuras mēs varam pielietot mūsu dzīves uzlabošanai.
Lasītājam, sākot lasīt šo grāmatu, ir jābūt gatavam, ka tā nav viegli lasāma literatūra-romāns, kuru var izlasīt vienā-divos vakaros. Šīs grāmatas lasīšana ir vienlaicīgi arī ieskatīšanās sevī un darbs ar sevi. Domāju, ka ideālā variantā, uzreiz pēc nodaļas izlasīšanas, kura īpaši ir “aizķērusi” kādas mūsu iekšējās stīgas, būtu vēlams sasaistīt iegūtās zināšanas ar savu pašreizējo stāvokli un iespēju robežās veikt aprakstītos vingrinājumus. Pēc pieredzes varu teikt, ka ievērojot šos ieteikumus, visticamāk būsiet patīkami gandarīti par paveikto un tādā veidā “Viņa un Viņš” nekļūs tika par vēl vienu izlasītu un aizmirstu grāmatu jūsu plauktos.
Es aicinu visus lasītājus, paņemot šo grāmatu rokās, atvērt savus prātus un nolikt malā aizspriedumus.
Daļa lasītāju iespējams grāmatā “Viņa un Viņš” atradīs daudz ko nesaprotamu vai arī tādu, ko grūti pieņemt. Iespējams daļai šī grāmata liksies grūti lasāma, tomēr neskatoties uz to, iesaku katram paņemt vismaz to, kas viņam ir pieņemams un liekas lietderīgs.
Šīs ir manas sajūtas pēc J.Rubeņa grāmatas izlasīšanas. Es būtu laimīgs, ja grāmatu plauktos būtu vēl daudz tādu grāmatu, kuru mērķis būtu palīdzēt cilvēkiem iepazīt un iemīlēt pašiem sevi, nevis kārtējo reizi radīt ilūziju tēlus, kuriem līdzināties. Šī ir viena no tām grāmatām, kuru ir vērts paturēt grāmatu plauktā un pēc kāda laika atkal to pārlasīt.
Vērtējums 9 no 10
P.S. Paldies Sanda, ka iedevi izlasīt šo brīnišķīgo grāmatu.