JRT izrāde

JRT izrāde “Pakļaušanās” un 3 pārdomas

  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  

 

Bailes… Bailes no nezināmā. Bailes par savu identitāti. Kamēr mūsu nacionālā būtība netiek apdraudēta, līdz tam brīdim mēs par to nesatraucamies un izliekamies neredzam. Šī, manuprāt, patiešām labā izrāde, aizskar vairākus mūsu prata nostūrus, kuros aktivizējas mūsu slēptā būtība.

Galvenā tēma viscaur izrādei Pakļaušanās ir islāma ienākšana rietumus un varas pārņemšana. Darbība notiek 2022.gadā Francijā, prezidenta vēlēšanu laikā, kuru laikā varu nemanāmi pārņem musulmaņi. Vairāk nekavēšos pie paša stāsta, lai nemazinātu baudījumu tiem, kuri vēl plāno apmeklēt šo izrādi. Pieminēšu tikai dažas manas pārdomas, kuras radās pēc šīs izrādes.

 

Pārdomas #1

Lai gan apspēlētais scenārijs ilgtermiņā ir reāls, tomēr diezgan maz ticams. It īpaši jau tādā veidā, kā tas ir parādīts. Nedomāju, ka islāms varētu pārņemt Eiropu tādā pašā veidolā, kāds tas ir tradicionālajās islām ticīgajās valstīs.

Domāju, ka tikai pavisam neliela daļa no visiem ticīgajiem akli seko visiem svētajiem rakstiem. Tas būtu tā pat kā uzskatīt, ka visi kristieši seko baušļiem par zagšanu, laulības pārkāpšanu, u.c, un nekad tos nepārkāpj. Lielākoties musulmaņi, kuri dzīvo Eiropā paši vēlas transformēties.

Viņus ir piesaistījusi kapitālisma iluzori spožā un laimīgā dzīve. Tas gan nenozīmē, ka viņi tādēļ kaut kādos brīžos necentīsies izmantot caur ģimeni un reliģiju ieaudzinātās vērtības savas rīcības attaisnošanai. Tomēr, nedomāju, ka mums būtu nepieciešams visas noziedzīgās darbības norakstīt uz islāma ticību, jo pirmām kārtām uzvedību nosaka cilvēcīgās vērtības un tikai tad reliģijas uzstādījumi.

 

Pārdomas #2

Bija ļoti interesanti skatīties, kā tiek apspēlēta un apskatīta manipulācija ar cilvēku bailēm. Tiklīdz parādās ierastās dzīves apdraudējums, tā uzreiz cilvēki aktivizējas. Tikai pie ārkārtējiem notikumiem daudzi cilvēki ir gatavi aizdomāties par apkārt un ar viņiem pašiem notiekošo. Draudošās situācijās parasti tiek aktivizēti pretpoli. Šajā gadījumā tika nostādīti islāmisti pret nacionālistiem. Tādēļ nav brīnums, ja šādu scenāriju gadījumos notiek automātiska cilvēku radikalizēšanās, jo tas ir veids kā viņi cer pasargāt sevi. Šajā cīņā parasti uzvar tas, kurš ir gudrāks un plāno lietas ilgtermiņā. Šajā izrādē, tas ir diezgan labi parādīts. Un šādos brīžos jautājums ir – kurš no diviem ļaunumiem ir vissliktākais.

 

Pārdomas #3

Man pašam nevilina doma par savādāk domājošu cilvēku masveida ieplūšanu Latvijā. Tajā pašā laikā mums ir jāpieņem, ka sabiedrības, valstu iekārtas un civilizācijas pastāvīgi transformējas. Turklāt šis process ir neizbēgams. Pārmaiņas ir notikušas visu cilvēces pastāvēšanas vēsturi. Vienīgā atšķirība ir procesa ātrumā, kurš mūsdienās ir kļuvis daudz straujāks. Tas ir saistīts, gan ar globālās komunikācijas izmaiņām, gan arī pārvietošanās ātrumu un vieglumu. Viens no svarīgākajiem jautājumiem uz kuru katram no mums būtu jāatbild: Kā mēs reaģēsim uz šim pārmaiņām? Mēs varam par to sūkstīties, dusmoties, būt agresīvi. Vai arī varam meklēt priekš sevis veidus kā es transformēšos līdzi šīm pārmaiņām, kā es dzīvošu šajā izmainītajā pasaulē.

 

Kopumā man izrāde patiešām patika.

Aktieri lieliski padarīja savu darbu un radīja patiesu ticamības sajūtu saviem tēliem.

Stāvus aplaudējošā auditorija, bija atbilstoš vērtējums gan pašai izrādei, gan aktieru mākslai. Šajā vakarā guvu gan emocionālu, gan psiholoģisku baidījumu, kuru novēlu izbaudīt arī citiem.

  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *