Beznosacijuma milestiba

Vai eksistē beznosacījuma mīlestība?

  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  

 

Vārdu salikums, beznosacījuma mīlestība, manā informācijas telpā parādās ik pa laikam un visdažādākajos kontekstos. Lielākoties šo mīlestības veidu nākas sastapt dažādos rakstos par garīgo attīstību un līdzīgām tēmām. Tomēr vienmēr paliek atklāts jautājums, vai tiešām beznosacījuma mīlestība ir reāli sastopama mūsu dzīvēs. Cilvēki mēdz sev arī jautāt – kāpēc viens to izjūt un es nē, kurā brīdī es piedzīvošu šādu mīlestību, utt. Mani spriedumi par šīs īpašās mīlestības būtību ir vienkārši, tajā pašā laikā visu “saliek pa plauktiņiem” (vismaz priekš manis).

 

Kas ir beznosacījuma mīlestība

Es neieslīgšu garos dažādu autoru spriedumos par to, kā definēt šo mīlestību. Savu izpratni par beznosacījuma mīlestību un šīs mīlestības sajūtu es esmu ieguvis (un turpinu izjust) 3 iemeslu dēļ.

 Beznosacījuma mīlestības sajūtas manī radās piedzimstot katram no maniem 3 bērniem.

Mēs varam daudz un plaši ar vārdiem mēģināt izteikt šo sajūtu, bet šīs dziļās un unikālās sajūtas nav iespējams izteikt ar vārdiem. Tas ir kaut kas daudz pārāks par mūsu spēju ietērpt to sausā definīcijā. Tās vairāk ir izjūtas un emocijas, kuru gammu nav iespējams nodot citam.

Mēģinot rast īpašās mīlestības cēloni, es nonācu pie apjausmas, ka es izjūtu beznosacījuma mīlestību pret saviem bērniem, jo viņi ir daļa no manis. Mēs esam vienoti. Turklāt ne tikai fiziskajā plānā, bet īpaši augstākos smalkajos līmeņos. Arī šo nav iespējams izskaidrot, jo tā ir ar prātu līdz galam netverama sajūtu gamma, kura piepilda visu cilvēka būtību.

Šo mīlestību nevajadztu jaukt ar citiem mīlestibas veidiem, kuri sev prasa atdevi. Beznosacījuma mīlestība vai nu ir vai nav. To nevar mākslīgi izveidot. Tā var rasties tikai mainoties mūsu pašu uztverei. Bērna piedzimšana ir viens no šādiem krasiem uztveres maiņas veidiem.

 

Beznosacījuma mīlestība partnerattiecībās un attiecībā pret citiem cilvēkiem

Uz jautājumu vai var pastāvēt beznosacījuma mīlestība pret partneri, manuprāt viennozīmīga atbilde nepastāv. Problēma slēpjas tajā, ka partnerattiecībās par beznosacījuma mīlestību var noturēt citus mīlestības veidus (vairāk par mīlestības veidiem lasīt šeit). Ir diezgan viegli sajaukt romantisku mīlestību vai pilnīgu mīlestību ar patiesu beznosacījuma mīlestību. Bieži vien cilvēkiem ir neapzināta vēlme, viņos bangojošās emocijas un sajūtas piesaistīt kaut kam augstākam un vēl patiesākam. Un kas gan var būt vēl augstāks kā beznosacījuma mīlestība pret otru.

Kā jau minēju iepriekš, atšķirību var pateikt tajā brīdī, kad mūsu dzīvēs ienāk bērns. Protams, katrs no mums ir atšķirīgs un sajūtas pēc bērna piedzimšanas ir atšķirīgas, tomēr kopumā skatoties, sajūtu līmenī mums vajadzētu piedzīvot jaunu un vēl nebijušu pieredzi.

Iepriekš jau minēju, ka manuprāt galvenais beznosacījuma mīlestības radītājs ir pilnīga vienotības sajūta ar otru cilvēku.

Kas var būt vēl spēcīgāks vienotības radītājs, kā otrs cilvēks, kas ir radies no mums pašiem.

Teorētiski, šī sajūta var tikt paplašināta arī uz citiem cilvēkiem ārpus mūsu bērniem. Tomēr, tas varētu veidoties tikai tad, ja mūsu būtība (prāts un enerģētiskā daļa) sajustu tik pat lielu vienotības/nedalītības sajūtu attiecībā arī pret citiem cilvēkiem, kuri nav radušies no mums. Domāju, ka tas ir diezgan reāls scenārijs, jo lielākais vairums reliģiju pārstāv uzskatu, ka mēs esam radušies no viena Dieva-Radītāja, attiecīgi mēs visi esam viens – mēs esam viens otra sastāvdaļa.

Lai cik vienkārši tas arī izklausītos, beznosacījuma mīlestības sajūtas paplašināšanu nav tik viegli veikt. Bieži ar prātu mēs saprotam kaut kādas lietas, tomēr, tas nenozīmē, ka mēs tās uztveram ar visu mūsu būtību. Lielākoties tomēr eksistē daudz un dažādi mūsu apziņas un zemapziņas bloku, kuri traucē pilnībā pieņemt visu cilvēku vienotības ideju un pilnībā atdoties tai.

 

Ko darīt ja mūsos nav beznosacījuma mīlestības?

Beznosacījuma mīlestība nav nekas tāds, ko tu vari iemācīties, vai apgūt kā prasmi. Tas ir kaut kas tāds, kas nāk kopā ar vienotības sajūtu – vienotība ar kādu. Tajā pašā laikā ir jāatceras, ka katrs no mums ir atšķirīgs un mēs dažādi emocionāli uztveram lietas un reaģējam uz tām. Ne visiem beznosacījuma mīlestība izpaužas kā dziļš un emocionāli spilgts sajūtu kopums. Kādam tā var būt arī tikai kā apziņa. Vēl kādam beznosacījuma mīlestības sajūta parādās tika noteiktās/retās dzīves situācijās. Šīs atšķirības var kalpot par šaubām mūsos, ka neesam spējīgi uz šādu mīlestību.

Uzskatu, ka ikviens cilvēks uz šīs planētas var izjust beznosacījuma mīletsību. Kādam tas nāk vieglāk, citam grūtāk. Mīlestība kopumā (tajā skaitā beznosacījuma) mūsos var izpausties tajā brīdī, kad mēs atbrīvojamies no savām bailēm:

  • bailēm izrādīties ievainojumam;
  • bailēm mīlēt;
  • bailēm sevi iepazīt no citas puses.

Šīs bailes paralizē mūsu iekšējo būtības pozitīvo daļu un neļauj tai pilnībā izpausties. Tiklīdz mēs ļaujam šīm bailēm atkāpties –  mēs spējam, vismaz prāta līmenī, pieļaut beznosacījuma mīlestības iespējamību mūsu dzīvēs.

Beznosacījuma mīlestības sajūta ir unikāla. Tā liek sajust sevi un pasauli savādāk. Parādās cits skatījums uz dzīvi un pašam uz sevi. Svarīgi ir nenobīties no šīs mīlestības izraisītām jūtām un ļaut tām būt kā mūsu dzīves un būtības sastāvdaļai.

  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *