Šeit un tagad

Būt šeit un tagad – ko tas nozīmē

  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  

 

Dažādos rakstos, intervijās vai vienkārši sarunās par ezotēriku un garīgo attīstību ir nācies dzirdēt kā tiek pieminēts termins “šeit un tagad”. Tiek uzsvērts, ka, lai mēs sasniegtu augstākus apziņas līmeņus, mums ir jāatrodas šeit un tagad mirklī. Pieņemu, ka daudziem šis izteiciens ir diezgan neskaidrs, tādēļ aplūkosim, ko sevī ietver šis jēdziens.

   Jēdziens “šeit un tagad” tiek saistīts ar apzinātību jeb, citiem vārdiem, konkrētā momenta apzinātu apjaušanu. Tas nozīmē, ka mēs ar prātu aktīvi saprotam un sajūtam konkrēto momentu.

Mēs apjaušam, kas šajā brīdī ar mums notiek, kādas ir mūsu emocijas. Ja moments ir saistīts ar saskarsmi ar citu cilvēku, tad esot šeit un tagad mēs apjaušam visu, ko šis mirklis un otrs cilvēks mums sniedz.

Zinātnieki ir jau pierādījuši, ka cilvēks nespēj veikt vairākus uzdevumus vienlaicīgi. Pat ja mums ir tāda sajūta, patiesībā, mēs tikai strauji pārslēdzamies no viena uzdevuma uz otru un atpakaļ, nevis veicam tos paralēli. Tas nozīmē, ka mēs nespējam uztvert visu konkrētā brīža sniegto, ja tajā pašā laikā mūsu uzmanība ir novirzīta uz kaut ko citu. Ņemot vērā mūsdienās esošo uzmanības novērsēju daudzumu un dažādību, būt šeit un tagad stāvoklī ir praktiski neiespējami, ja vien īpaši pie tā nepiedomā.

 

Personīgā pieredze

Es pats personīgi visizteiktāk šeit un tagad sajūtu spēju sajust, kad esmu pie dabas vai arī strādāju laukos. Tie ir brīži, kad man apkārt ir maksimāli maz kairinātāju, kas varētu manu uzmanību novērst uz kaut ko citu. Apkārt esošais miers un relatīvais klusums ļauj prātam nomierināties un koncentrēties pašam uz sevi. Protams tas nenotiek vienā mirklī, jo prāts, kurš ir pieradis visu laiku darboties, cenšas saglabāt savu aktīvo stāvokli. Tomēr, jo ilgāk mēs neatbildam uz prāta provokācijām, jo mierīgāks tas kļūst. Līdz pienāk brīdis, kad prāts savu uzmanību velta tikai šajā brīdī apkārt notiekošajam.

Fiziska darba veikšana šādos mierīgos apstākļos, ļauj vēl vairāk koncentrēties uz šeit un tagad sajūtām. Monotona darba veikšana ieprogrammē prātu koncentrēties uz konkrētu darbību. Dēļ tādu kairinātāju kā telefons, TV, dators mūsu spēja veltīt uzmanību tikai vienai lietai ir stipri samazinājusies. Tādēļ šīs pramses mums ir jāapgūst.

Ja mēs patiesi vēlamies garīgi augt caur savu apziņu, tad mums ir nepieciešama prasme apzināti reaģēt tikai uz vienu domu vai darbību. Garīgā augšana ir sevis un pasaules izziņa. Attiecīgi, kaut ko izzināt mēs varam tikai tad, kad padziļināti esam tajā. Būt tajā, mēs varam tikai tad, kad praktiski visa mūsu uzmanība ir veltīta šim mirklim, šai vienai domai.

 

Izbaudīt katru mirkli

Būt šeit un tagad nozīmē, ne tikai apzināties šo mirkli, bet arī izbaudīt un priecāties par to. Mums ir jāspēj izprast katra mūsu dzīves mirkļa nozīmību un vērtību. Jo vairāk mēs izbaudīsm dzīvi, jo laimīgāki mēs kļūsim. Saprotot katra mirkļa unikalitāti, mēs to izdzīvosim pilnīgāk, kas attiecīgi padarīs mūsu dzīvi krāšņāku.

Bieži cilvēki izvēlas divas galējības – dzīvi pagātnē vai nākotnē. Esot pagātnes atmiņās, cilvēki nespēj izbaudīt tagadni, jo tā visu laiku tiek salīdzināta ar pagātnes notikumiem. Šajā salīdzinājumā pagātne parasti uzvar, jo prāts šīs atmiņas atceras tikai kā atsevišķus fragmentus, tādēļ trūkstošās daļas (piemēram, tā brīža emocijas) tiek piedomātas un stipri izpušķotas. Šādā sacensībā, tagadnei ar tās mierīgajām krāsām, ir diezgan grūti uzvarēt. Tādēļ cilvēks turpina dzīvot pagātnē un dzīve paiet neizdzīvota.

Savukārt tie, kuri dzīvo nākotnei, apzog sevi tik pat daudz kā pagātnē dzīvojošie. Viņi visu laiku raugās uz priekšu ar cerībām, jo uzskata, ka tikai nākotnes notikumi ir dzīvošanas vērti. Vai nu tas ir plānotais ceļojums, vai vienkārši atvaļinājums, vai arī kāda lietas iegāde – uzmanība ir vērsta tikai uz šiem atsevišķiem notikumiem. Patiesā dzīve ir visu laiku. Katrs brīdis, kuru dzīvojam, ir patiesas uzmanības un izbaudīšanas vērts. Pat negatīvie notikumi. Lai kā dažreiz negribētos tos piedzīvot, tomēr pateicoties tiem, mēs novērtājam vienkāršos un labos mirkļūs mūsu dzīvē.

Katra pagājusī sekunde samazina mūsu dzīves ilgumu. Mūsu izvēle ir vai to izbaudīt vai nelietderīgi izšķērdēt.

Ir neiespējami apzināt ikvienu sekundi, tomēr mēs varam mēģināt palielināt apzinīgo brīžu skaitu. Tādā veidā mēs piešķirsim savai dzīvei lielāku jēgu.

 

  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *