Kas ir Dvēsele?!

  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  

 

Kad sāku domāt, ko rakstīt par dvēseli, tad sākotnēji apstājos pie idejas uzrakstīt dažādu garīgo novirzienu un reliģiju dvēseļu definīcijas. Bet jo vairāk es meklēju informāciju par dvēseli, jo vairāk dažādus skatījumus un viedokļus es atradu. Dažādi viedokļi par dvēseli eksistē pat vienas reliģijas ietvaros. To apzinoties es izlēmu uzrakstīt kā es redzu dvēseli, tās rašanos un jēgu. Manuprāt nozīmīgāk ir aprakstīt savu pieredzi gūtu caur sajūtām un meditācijām nevis atreferēt nepersoniskas definīcijas.

Tātad pirmkārt, uzskatu, ka Dvēsele IR! Tā ir Radītāja (Radītājs – viss esošais, kas radies no pirmā impulsa) dzirksts, kas kaut kādā brīdī ir atdalīta no kādas lielākas Radītāja daļiņas, lai kā atsevišķa Radītāja sastāvdaļa gūtu pieredzi dažādās formās, dzīvēs, uz dažādām planētām un ar dažādiem uzdevumiem. Dvēsele nekad pilnībā nav atdalīta no Radītāja. Tai vienmēr ir saikne ar Radītāju. Savādāk nemaz nevar būt, jo Radītājs ir visur un visu laiku. Es Radītāju gribētu salīdzināt ar cilvēka apziņu un mūsu domām, tikai Radītājs ir kaut kas daudz plašāks un mūsu prātam līdz galam neaptverams. Tātad mūsu domas rodas mūsu apziņā. Tās it kā ir pašas par sevi, bet tajā pašā laikā tās ir mūsu apziņas ietvaros, apziņas veidotas. Tā pat arī viss apkārt esošais ir Radītāja radīts un tajā pašā laikā arī ir pats Radītājs. Radītājs nevar tikt atdalīts no jebkā, jo viss eksistē iekš viņa apziņas, viņa radītās domas un enerģijas.

Ja man jāapraksta kā katra dvēsele rodas, tad es to varētu salīdzināt ar egli (tas pašreiz ir vienīgais zaļais koks :)). Radītājs ir kā pats koks. Lielie zari ir kā liels enerģijas vai dvēseļu kopums, kas ir atdalīts izveidots (nosacīti atdalīts) no Radītāja kopējās enerģijas. Mazie zariņi veido mazākas atdalītās dvēseļu kopas un galu galā dvēseles var salīdzināt ar skujām. It kā pati katra par sevi, bet vai mēs tās varam uzskatīt par kaut ko atdalītu no pašas egles? Nē, nevaram. Koka stumbrs, zari un skujas veido vienotu veselumu – egli. Protams hierarhija un sazarojums ir daudz plašāks un mūsu apziņai neaizsniedzams, bet jebkurā gadījumā šādi ir vieglāk izprast mūsu katra dvēseles vietu kopējā hierarhijā. Tāpēc bieži tiek minēti gaismas skolotāji un dvēseļu kopas (monādes un virsmonādes), jo eksistē noteikta struktūra kā viss ir izveidots un darbojas. Bet, lai mēs varētu garīgi attīstīties, mums nav nepieciešama padziļināta izpratne par Visuma hierarhiju, galvenais, lai mēs apjaustu, ka tāda hierarhija eksistē.

Paliek vēl jautājums – kas ir dvēsele un kādēļ tā ir nepieciešama. Atbilde ir JĒGA. Dzīves jēga. Mūsu dzīves jēga. Manuprāt mēs (kā konkrēts cilvēks) dzīvojam tikai dēļ dvēseles attīstības un pieredzes, ko tā gūst. Es gan īstenībā ne pārāk gribētu atdalīt mūs pašus no mūsu dvēseles, jo pēc būtības mēs esam viens vesels, bet mūsu prātam ir vieglāk apjaust dvēseli, ja mēs uz to skatāmies kā uz atsevišķu subjektu. Ja mums nebūtu dvēseles, tad mēs būtu tikai fiziskais ķermenis – kā lazdu rieksts, bez paša rieksta. Ja nav rieksta, tad nevar veidoties jauna lazda. Evolūcijas cikls ir apstājies.

Bez dvēseles mēs būtu tikai čaula. Čaulai nav nekādas jēgas, ja tajā nav rieksta.

Un tajā brīdī, kad mēs pilnībā noliedzam dvēseles eksistenci mēs esam tikai čaula. Čaula, ar apklusinātu dvēseli. Es to redzu, kā riekstu ar sažuvušu kodolu, kurš šīs dzīves laikā gūst pieredzi, bet visticamāk nespēj izpildīt visus uzdevumus, kuri tika izvēlēti pirms nākšanas šajā dzīvē.

Galvenais dvēseles uzdevums ir gūt pieredzi. Apzināties sevi un caur sevi apzināt arī Radītāju. Uzskatu, ka viss eksistē tikai tādēļ, lai Radītājs pats sevi varētu izzināt un apjaust. Izzināt un apjaust savu enerģiju, spējas un radīšanas iespējas. Kaut kādā ziņā mēs to varētu nosaukt par “spēlēšanos”, tikai spēļu lauks ir bezgalīgs un daudzdimensionāls. Un brīžiem man liekas, ka mums nemaz nav nepieciešams izprast visu globālo Radītāja plāno, jo mūsu galvenais mērķis nākot šajā konkrētajā dzīvē ir realizēt savu radīšanas un sevis izpētes/attīstības potenciālu. Un ar to pilnīgi pietiek mūsu dvēseles maksimālai realizācijai mūsu dzīves ietvaros. Attiecīgi viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir apzināties šo mūsu potenciālu un atbilstoši to realizēt.

Ņemot šo visu vērā, manā skatījumā ir svarīgi kopt ne tikai savu fizisko ķermeni, bet arī savu dvēseli. Kopt caur pozitīvām domām, darbiem un attiecībā ar citiem cilvēkiem. Tas gan nenozīmē, ka mums būtu radikāli jāmaina savs dzīvesveids (ja vien ikdienā apzināti nepārkāpjam kosmiskos ētikas likumus), jo Radītājam taču interesē visdažādākā mūsu dzīves pieredze. Un tomēr tajā pašā laikā Visumam ir svarīga mūsu dvēseles evolūcija. Un to var sasniegt tikai sadarbojoties šīs dzīves čaulai (prātam) un mūsu mūžīgajai dvēselei. Viss ir mūsu pašu “rokās”!

  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *