mīlestība

Mīlestība – 3.daļa. Filozofija un garīgais skatījums

  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  

 

Jautājumi par mīlestību nav mūsdienu izgudrojums. Šis jautājums ir aktuāls, kopš cilvēks sāka apzināties sevi, savas sajūtas un emocijas. Mīlestība nav tikai mūsu ķermeņa un prāta sastāvdaļa. Mīlestības došana un saņemšana, daudzu domātāju prāt’, ir mūsu “dvēseles” viens no galvenajiem uzdevumiem.

Bieži ir nācies lasīt vai dzirdēt, ka tiek meklēts vienīgā, īstā, mūža mīlestība.

Šāda uzskats bija arī sengrieķu domātājam Aristotelim, kura teiciens norāda uz mīlestības saistību ar dvēseli – “Mīlestību rada viena dvēsele, kura ir iemājojusi divos ķermeņos”.

To nevajadzētu uztvert burtiski. Dvēsele nesadalās divās daļās piedzimstot uz šīs planētas (izņemot dvīņu liesmas, skatīt zemāk tekstā). To vajadzētu saprast kā tajā brīdī, kad mēs mīlam, mūsu būtības, dvēseles ir tik ļoti savienojušās, ka kļūst prakstiski par vienu.

Senatnes filozofija

Ja jau esam pievērsušies sengrieķu filozofijai, tad domāju, nepieciešams apskatīt kādā veidā Aristotelis sadalīja mīlestības tipos. Tas sniegtu informāciju kādas ir atšķirības starp mūsu un tā laika attieksmi pret mīlestību.  Aristotelis uzskatīja, ka mīlestība dalās 3 galvenajos tipos:

  • Eros. Šī ir seksuāla jeb kaisles pilna mīlestība. Sengrieķi šo mīlestība tipu nevērtēja pārāk augstu, jo Eros ir saistīts ar impulsīvu mīlestību, kura ilgtermiņā bieži nemaz nav noturīga. Salīdzinot šo mīlestības tipu ar iepriekš apskatīto psiholoģisko sadalījumu, tad mēs to varam pielīdzināt romantiskai mīlestībai un neprātīgās aizraušanās mīlestībai. Šajā stadijā svarīgākā ir kaisle un seksuāla tuvība. No vienas puses šis mīlestības veids var būt skaists un pozitīvu emociju pilns. Savukārt no otras puses tā ietekmē var tikt veiktas impulsīvas darbības, kas var novest pie salauztām sirdīm.
  • Philia. Draudzība ir philia galvenā sastāvdaļa. Šo mīlestības veidu, senie grieķi vērtēja augstāk par Erosu. Tas varētu būt saistīts ar Erosa īslaicīgumu un nepastāvīgumu, kam pretstatā ir Philia mīlestības stabilitāte un ilglaicīgums.
  • Agape. Tā ir plaša mīlestība, kā, piemēram, mīlestība pret Dievu vai dabu. Labs salīdzinājums Agape mīlestībai ir beznosacījuma mīlestība, kura ir pārāka par fizisko mīlestību. To var arī dēvēt par garīgu mīlestību, jo tā nav piesaistīta kādam konkrētam cilvēkam. Tā ir mīlestība vērsta uz nevienu un uz visiem vienlaicīgi.

Aristoteļa mīlestības sadalījums liek secināt, ka, lai gan kaut kas ir mainījies niansēs, kopumā vērtības un veids, kā mēs sakatamies uz mīlestību, nav kļuvis savādāks. Cilvēkiem vēl joprojām ir svarīga seksuālā pievilcība otrā partnerī (Eros) – kas ir pilnīgi normāla parādība, jo tikai tādā veidā mēs varam piepildīt vienu no saviem dzīvās būtnes mērķiem uz šīs planētas – turpināt sevi caur saviem bērniem. Lai arī daudzu garīgo filozofiju skatījumā cilvēkam ir mūžīga dvēsele, tomēr mūsu fiziskā ķermeņa mērķis ir savu gēnu nodošana turpmākajām paaudzēm.

Garīgais skatījums

Neskatoties uz to, ka rietumu pasaulē lielākais uzsvars tiek likts tieši uz fiziskā ķermeņa un prāta vēlmēm, tomēr arvien vairāk cilvēku aizdomājas arī par mīlestības garīgo pusi. Lielākoties tas tiek saistīts ar dvēseli, tās karmiskajiem uzdevumiem, dvīņu liesmām, utt. Ko tas viss nozīmē?

Karmiskie uzdevumi

Sāksim ar karmiskajiem uzdevumiem. Karmisko uzdevumu pamatbūtība ir satikt tādus cilvēkus un piedzīvot tādus notikumus, kuri ļautu mūsu dvēselei augt un gūt vēl nebijušu pieredzi. Attiecīgi, ja mūsu dvēsele ir izvēlējusies piedzīvot daudzas neveiksmīgas mīlestības un laulības, tad mums ir jāiemācās tās pieņemt kā mācību un, cik vien iespējams, viegli iemācīties tās pārdzīvot. Ja dvēselei ir nolēmusi satikt savu otru pusīti tikai pēc 40, tad ar to ir jāsamierinās un jāsaglabā sevī pozitīvisms.

Cilvēki bieži bēdājas par viņu negatīvajiem dzīves notikumiem.

Tomēr, iespējams, ka daļēji tie mūs pasargā no citiem vēl sliktākiem scenārijiem. Ja dzīvo ar šādu dzīves redzējumu (pat ja tas ir kļūdains), tas viennozīmīgi palīdz vieglāk pārvarēt dažādas dzīves grūtības.

Cilvēkiem, kuri tic karmai un karmiskajiem notikumiem būtu jāatceras, ka viņu pašu dvēseles ir izlēmušas veikt šo ceļu, un nav ko par to sūkstīties. Turklāt visu var vērst par labu arī šīs unikālās dzīves ietvaros, ja uz notikumiem paskatās no cita skatpunkta un pieņem to kā mācību stundu (sīkāk par karmu kā mācību stundu skatīt šeit).

Radnieciskas dvēseles un dvīņu liesmas

Runājot par jēdzieniem radnieciskās dvēseles, dvīņu liesmām u.c., ir jāsaprot, ka šī informācija tiek interpretēta dažādi, atkarībā no garīgā novirziena priekšrakstiem. Lai saprastu šo informāciju, vispirms ir nepieciešams pieņemt varbūtību, ka dvēseles ir radušās no Kosmiskā Radītāja un pēc tam sadalījušās mazākās daļās un pēc tam vēl mazākās, līdz ir kļuvušas par dvēselēm, kuras var iemiesoties fiziskajā ķermenī. Attiecīgi radnieciskās dvēseles ir tās, kuras ir nākušas no viena un tā paša lielākā kopuma. To var pielīdzināt – lapām no viena koka zara.

Dvīņu liesma ir divas dvēseles, kuras kaut kādā brīdī ir radušās no vienas dvēseles un ir iemiesojušās divos dažādos cilvēkus. Satikoties šādiem diviem cilvēkiem, viņu starpā notiek ļoti liela pievilkšanās. Pēc būtības šie divi cilvēki-dvēseles ir viena otras spogulis. Spēcīgo pievilkšanos var izskaidrot ar līdzībām no fiziskās pasaules – mūsu apziņai vairāk patīk cilvēki, kuri ir līdzīgi mums, jo tādā veidā tiek apstiprina mūsu rīcību. No attiecību viedokļa –  dvīņu liesmas kopdzīve kā pārim nav labākai variants, jo dvēseles mērķis ir augt caur sadarbību un pieredzes apmaiņu. Bet to ir grūti izdarīt dzīvojot ar otru tādu pašu kāds esi tu. Tādēļ vislabākās attiecības ir tām dvēselēm, kuras šajā dzīvē ir ierakstītas kā dvēseļu partneri. Šis apstāklis radītu labu augsni pieredzes gūšanai, tajā pašā laikā sniedzot harmoniskas attiecības, ja pie tām tiek piestrādāts. Nevajadzētu cerēt, ka viss notiks tā pat bez darba.

Arī labam dvēseļu pārim ir jāaug pāri savam cilvēciskajam Ego un jāvirzās uz kļūšanu par vienu veselumu.

 

Nobeigumā vēlos uzsvērt, lai mūsu attiecības būtu maksimāli veiksmīgas un pilnvērtīgas, ir nepieciešams apzināties un izprast visas trīs mīlestību veidojošās sastāvdaļa. Mīlestības bioloģija, psiholoģija un filozofija veido mūsu attiecību kopbildi. Tikai izprotot visas šīs komponentes mēs spēsim izprast sevi, mūsu partneri un iemācīties kā nepieciešams rīkoties, lai vēl vairāk uzlabotu šo attiecību kvalitāti un dziļumu. Tikai pastāvīgs darbs pie sevis un attiecībām sniegs gandarījumu gan mums, gan arī mūsu dvēselēm.

 

  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *