meditacija

Kas ir meditācija

  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  

 

Meditācijas jēdzienam mūsdienās ir divējāda nozīme. No vienas puses, tas vēl joprojām ir pilns ar misticismu un noslēpumainību, no otras puses tas ir kļuvis par plaša patēriņa preci. Manuprāt abas šīs puses mazina šī termina patieso būtību un pozitīvo ieguvumus, ko mēs gūstam no meditācijas. Mēģināšu mazināt meditācijai uzliktā misticisma daudzumu un piedot šim vārdam lielāku jēgu.

Meditācija cilvēku dzīvēs eksistē kopš pirmie cilvēki parādījās uz šīs planētas. Protams, ka sākumā viņi par to neko nezināja, bet tas nemazina faktu, ka meditācija bija daudzu cilvēku dzīves procesa sastāvdaļa. Šis apgalvojums kļūst saprotams, tiklīdz izprotam meditācijas būtību.

Meditācija ir mūsu prāta un apziņas atbrīvošana, un tā rezultātā notiekošā sevis un Visuma apzināšana. Mēs katrs vismaz reizi mūžā, esot pie dabas vai kādā citā mierīgā situācijā, esam ļāvušies mirkļa burvībai un vienkārši baudījuši mirkli. Tā arī ir meditācija.

Tas ir stāvoklis, kurā prāts ir pasīvs. Neapzinātu nokļūšanu meditatīvā stāvoklī varētu saukt par pasīvo meditāciju, bet tas nemaina lietas būtību – cilvēka prāts kļūst rāms un notiek saplūšana ar savu iekšējo būtību – cilvēks meditē.

Meditācija klasiskā izpratnē ietver apzinātu un uz mērķi virzītu darbību. Citiem vārdiem sakot – mēs apzināti koncentrējamies, atslābinamies un virzam prātu uz mieru, atbrīvošanos un ieklausīšanos sevī. Protams, vieglāk pateikt nekā izdarīt.

Lielākais iemesls, kādēļ meditāciju mēs uztveram kā kaut ko grūtu un nesaprotamu, ir mūsu ikdienas ritms. Paraugieties uz savu ikdienu. Mēs visu laiku kaut kur skrienam, par kaut ko satraucamies, mums ir bailes kaut ko nokavēt utt. Tas viss ir tiešā pretstatā ar meditācijas būtību. Tas nozīmē, ka, lai meditētu mums ir nepieciešams darīt visu pretējo tam ko darām ikdienā. Sākuma, tas liekas kā pilnīgi neizpildāms uzdevums, bet patiesībā nemaz nav tik traki. Mums tikai jāsāk tas darīt un jācenšas saglabāt regularitāte (it īpaši sākumā). Mūsu ķermenim, tā pat kā pie jebkā cita, ir jāpierod un to var paveikt ar atkārtotu darbību veikšanu, līdz tas kļūst par mūsu ieradumu.

Meditācijas tehnikas

Laika gaitā ir izveidotas daudzas un dažādas meditācijas tehnikas:

  • aktīva meditācija (piemēram, virzīta vizualizācija);
  • pasīva vērošana;
  • pakļaušanās dabīgajiem ķermeņa un prāta procesiem;
  • mīlestības ielaišana sevī;
  • Kustību meditācija;
  • u.c.

Katrai metodei ir atšķirīga pieeja procesam, bet gala mērķis lielākoties ir viens un tas pats – sasniegt mieru, sevis apzināšanos un savienošanos ar savu augstāko būtību.

   Meditācija sastāv no vairākiem soļiem: koncentrēšanās, atslābināšanās, prāta nomierināšanas, prāta novērošanas, sevis apzināšanās un saplūšanas ar savu būtību, visumu.

Sākot praktizēt meditāciju, iesācējiem var sagādāt grūtības tikt tālāk par pirmajiem soļiem. Sākuma stadijā par lielu ieguvumu mēs varam uzskatīt prāta nomierināšanu, arī par to ir jāpriecājas un jāizmanto kā bāzes punkts turpmākai attīstībai. Man pašam ir bijušas reizes, kad netieku tālāk par koncentrēšanos, tādos brīžos es pārtraucu meditēšanu un atgriežos pie tās kādā piemērotākā brīdī. To, kā mums veicas meditējot lielā mērā nosaka (īpaši sākumā) tas , kādi ir bijuši dienas notikumi, kā mēs jūtamies konkrētajā mirklī, vai mūsu domas ir pārņemtas ar kādu problēmu, utt. Tā kā esiet mierīgi, ja sākumā neizdodas tik labi kā gribētos. Pozitīvs progress nāks ar laiku. Caur meditēšanas praksi mēs gūstam pieredzi kā apiet traucējošos faktorus, kā arī kopumā mazināt nelabvēlīgo apstākļu ietekmi uz mums.

Attīstot meditēšanas prasmi, palielināsies meditēšanas kvalitāte un dziļums. Spēja atslēgties no apkārtējās vides traucēkļiem palīdz panākt dziļāku meditatīvo stāvokli. Ir grūti vārdiem nodot sajūtu brīdī, kad prāts ir atslēdzies un jūs savienojaties ar kaut ko lielāku un plašāku par sevi pašu. Tādēļ atstāšu katra paša ziņā noskaidrot un priekš sevis definēt kāda ir jūsu dziļās meditācijas pieredze.

Meditēšana sevī ietver citu cilvēku pieredzes apvienošanu ar savām individuālajām sajūtām.

Attiecīgi katram cilvēkam meditēšanas process, ātrums, rezultāts un sajūtas ir unikālas un ir pilnīgi normāli, ja jums ir iepriekš nedzirdēta sajūtas un pieredze dažādos meditācijas elementos.

Nobeigumā vēlos vēlreiz uzsvērt, ka patiesībā meditācija nav nekas mistisks un ir pieejams jebkuram no mums. Turklāt tā tik tiešām ir viena no efektīvākajām metodēm sevis iepazīšanā, kā arī lieliski palīdz atbrīvoties no stresa un bailēm. Iepazīstot sevi mēs kļūstam tolerantāki pret citiem. Un protams, ar meditāciju palīdzību mēs varam sasniegt galveno mērķi – miera iegūšanu un savienošanos ar visu esošo.

Lai izdodas!

  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *