Harmoniska konfliktu risinasana

Harmoniska konfliktu risināšana attiecībās

  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  

 

Ikviens no mums vēlas saskanīgas un laimīgas partnerattiecības visas dzīves garumā. Tomēr, pat ideāliem pāriem, šad un tad nākas saskarties ar konfliktsituācijām. Parasti šādās situācijās mēs reaģējam atbilstoši uzvedības modelim, kuru esam iemācījušies dažādos dzīves posmos. Tā ir mūsu pašu adaptēta programma. To mēs lielākoties iegūstam no mūsu vecākiem, vai arī no savas pieredzes. Pastāv risks, ka mūsu izmantotais modelis patiesībā nav tas labākais (lielākoties diemžēl tā ir). Iespējams, ka ir jārīkojas savādāk, lai konflikts tiktu atrisināts maksimāli mierīgi un tādā veidā, kas pozitīvi ietekmētu mūsu attiecību stabilitāti.

Pāra konfliktā iesaistīti ir vismaz divi cilvēki.

Un lai cik tas nebūtu dīvaini tiem, kurus mēs mīlam visvairāk, mēs visvairāk arī nodarām pāri.

Katram no mums šad un tad gadās saviem mīļajiem pateikt to, ko citā situācijā mēs nepateiktu svešiniekam. Pret saviem tuviniekiem mēs esam skarbāki, nekā pret nepazīstamiem cilvēkiem. Kā vienu no šādas rīcības iemesliem es saskatu partnera ievainojamības sajūtu. Partneris zemapziņā apzinās, ka ir atvēries mums, kas attiecīgi var tikt izmantots pret viņu pašu. Tādēļ brīdī, kad notiek konflikts, viņam ir jāaizsargā sevi pirmajam “uzbrūkot un sakaujot” otru cilvēku. Protams, liela ietekme konfliktos ir arī mūsu Ego, kurš nevēlas atzīt savas kļūdas, tādēļ tas iniciē dažādus aizsargmehānismus. Eksistē vairāki veidi kā mazināt konfliktu rašanos un to seku smagumu.

 

Piedošana

Piedošanu esmu pieminējis daudzos rakstos saistītos ar garīgumu un sevis attīstīšanu. Patiesībā piedošana nav tikai garīgumu un sevi attīstošs instruments, piedošanai attiecībās ir daudzdimensionāla nozīme.

Viens no galvenajiem ieguvumiem ir konflikta pārtraukšana, pēc kuras zūd vajadzība pēc konflikta turpināšanas.

No otras puses, mēs tādā veidā izvairāmies no ne-piedošanas. Tas nozīmē, ka piedodot mūsos nerodas vēlme atsākt konfliktu, lai gūtu tajā virsroku vai morālu gandarījumu. Nepiedošana tikai vēl vairāk uzkurina emocijas un rada psiholoģisko agresiju vienam pret otru.

Liela nozīme tam vai piedošana kalpos kā attiecību uzlabotājs ir abu pušu vēlme sadarboties. Vienam no partneriem izrādot vēlmi piekāpties vai vismaz daļēji piedot, rada pozitīvu atbildes reakciju no otra iesaistītā cilvēka. Citiem vārdiem, ja tu pret mani esi piedodošs, tad es arī pret tevi tāds varu būt. Visgrūtakais moments parasti ir – kurš būs tas kurš pirmais spers šo soli?

 

Attiecību pārrunāšana

Problēmu un attiecību pārrunāšana ir viens no balsta faktoriem harmoniskām attiecībām. Dažādiem cilvēku raksturiem ir atšķirīga konfliktu risināšanas taktika un veids kā viņi komunicē kopumā. Tomēr mūsos visos ir vēlme konfliktu atrisināt, un to var panākt pārrunājot ar partneri savas sajūtas un emocijas gan konflikta laikā, gan pēc tam. Pirmkārt, daloties mēs atbrīvojam sevi no emocijām, kuras citādā veidā mūsos uzkrātos un ar laiku kļūtu par psiholoģisku un garīgu problēmu. Otrs ieguvums – tādā veidā mēs vairāk varam uzzināt viens par otru, ar laiku iemācoties kā priekšlaicīgi izvairīties no strīdiem. Runājot savā starpā mēs ne tikai vairāk iepazīstam otru cilvēku, bet arī atklājam paši savas slēptās emocijas un neatklātos dziļumus.

 

Sadarbība

Abu pušu vēlme atrisināt konfliktu ir labs rādītājs harmoniskām attiecībām. Tiklīdz kāds grib būt uzvarētājs, tā ir liels risks, ka konflikta risināšana patērēs vairāk laika un paņems no mums vairāk enerģijas. Tādēļ no vēlmes uzvarēt konfliktā ir jācenšas izvairīties. Pat, ja viena no pusēm neredz savu vainu notiekošajā, ir nepieciešams sniegt atbalstu un ieinteresētību risinājuma meklēšanā. Tas tieši korelē ar attiecību kvalitāti un stiprumu. Divu cilvēku attiecības ir tik spēcīgas, cik harmonisks un pārliecināts par sevi ir vājākais cilvēks šajā pārī. Tādēļ, lai stiprinātu attiecības ir nepieciešams vienam otru atbalstīt un radīt kopības sajūtu. Lai kā dažreiz negribētos piekāpties, tomēr kompromisa meklēšana ilgtermiņā sniegs pozitīvāku rezultātu attiecību stiprināšanai. Tiklīdz viens no pāra izrādīs vēlmi iet uz izlīgumu, otrs sajutīs spriedzes mazinājumu un arī labprātāk izies uz kompromisu un paātrinās konflikta izbeigšanu.

 

Secinājumi

Konfliktu harmoniska risināšana partnerattiecībās nāk ar pieredzi. Jo vairāk mēs tādas piedzīvojam, jo vairāk mēs mācamies kā tās pārvarēt. Tomēr es ieteiktu balstīties ne tikai uz savu pieredzi, bet arī daudzu citu cilvēku gūtajām mācībām. Jo ātrāk mēs sapratīsim pamatlietas – piedošanu, attiecību pārrunāšanu, sadarbību, jo īsāks būs laiks kurā nepieciešams pārdzīvot smagus konfliktus, kuri var novest arī pie šķiršanās.

Cilvēki ir ļoti dažādi un vienam ir vieglāk piekāpties nekā citam, vēl kādam ir grūtības ar piedošanu. Katra pāra un cilvēka priekšā ir izvēle – palikt pie sava un varbūt gala rezultātā būt “uzvarētājam”, vai arī spert soli pretī izlīgumam pirmajam, kā arī izrādīt piedošanu un vēlmi uz kompromisu. Pirmajā variantā ieguvēju nav pēc būtības. Otrajā gadījumā ieguvēji būs abi, turklāt ilgtermiņā. Es aicinu visus būt tam cilvēkam pārī, kurš būs drosmīgākais un pirmais spers soli uz harmoniskāku konfliktu atrisināšanu un laimīgāku kopdzīvi.

 

Izmantotā literatūra:

  1. F.D.Fincham and S.R.H.Beach (2002). Forgivness in marriage: implications for psychological aggresssion and constructive communication.
  2. Justin A. Lavner and Thomas N. Bradbury (2011). Why Do Even Satisfied Newlyweds Eventually Go on to Divorce?
  3. Scott R. Braithwaite, Edward A. Selby, and Frank D. Fincham (2012). Forgiveness and Relationship Satisfaction: Mediating Mechanisms. https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC3156929/
  4. Inge Seiffge-Krenke and William J. Burk (2015). “Bad Romance”: Links between Psychological and Physical Aggression and Relationship Functioning in Adolescent Couples. https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4493449/
  5. Kira S. Birditt, Edna Brown, Terri L. Orbuch, and Jessica M. McIlvane (2013). Marital Conflict Behaviors and Implications for Divorce over 16 Years. https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC3777640/

 

  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *