meditācija

5 soļu meditācija iesācējiem

  • 1
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
    1
    Share

 

Lasot daudzas grāmatas un rakstus par meditēšanu, nākas secināt, ka lielākoties tie uzdzen bailes un nedrošību par sarežģīto procesu. Vēlos kliedēt mītu par mistisko meditēšanas procesu un parādīt meditēšanas praktisko pusi. Tas būs īpaši noderīgi iesācējiem, kuri vēl meklē labāko metodi. Daudzu gadu meditēšanas pieredzes rezultātā esmu definējis meditēšanas procesu – 5 soļu meditācija iesācējiem programmā, kura man palīdz izprast meditācijas procesu un identificēt konkrētus starpposmus mērķa sasniegšanai. Vēlos, lai šie soļi noderētu arī citiem ceļā uz meditēšanas apgūšanu.

 

   1. Sagatavošanās meditācijai.

Lai gan šis solis nav meditācijas sastāvdaļa, tomēr uzskatu, ka tas ir ļoti svarīgs un tādēļ ir pelnījis būt kā meditācijas sastāvdaļa. Jebkurš darbs ko darām sākas ar noskaņošanos uz darba darīšanu. Arī šajā gadījumā pieņemt lēmumu par meditācijas veikšanu ir pirmais solis. Nākamais ir izvēlēties sev ērtāko pozu. Es apzināti nerakstu kādā konkrēti pozā būtu jāmeditē, jo izejot dažādu pieredzi esmu secinājis, ka katram cilvēkam, cilvēku tipam ir atšķirīga poza kurā viņš var meditēt. Klasiskāka ir sēdus poza, ar taisnu muguru. Citi meditē guļus, citi lotosa pozā, citi ar acīm ciet, vēl citi ar acīm vaļā. Eksperimentu rezultātā esmu nonācis pie rezultāta, ka pārsvarā meditēju sēdus, bet ne vienmēr ar taisnu muguru, galvenais, lai man ir ērti un nav sava uzmanība jānovērš no paša meditēšanas procesa uz stāvokli, kurā atrodos. Ja iespējams, tad taisna mugura ir vēlama (enerģijas harmoniskākai plūsmai), bet uzskatu, ka ērtības ir svarīgākas par precīzu tehniku. Lielāku efektu var sasniegt, ja vari pilnībā sevi veltīt meditēšanas procesam nevis satraukties par precīzas, bet neērtas pozas uzturēšanu. Parasti es acis turu ciet, tādā veidā izvairos no nevajadzīgas informācijas uztveršanu un apkārtējās vides ietekmes uz manu koncentrēšanos. Turklāt, ja meditācijā tiek izmantota vizualizācija, tad aizvērtas acis papildus ļauj koncentrēties uz nepieciešamo tēlu veidošanu.

Mans galvenais ieteikums jums ir – eksperimentējiet un atrodiet to pozu kurā jūtaties ērti, nepiespiesti un kura palīdz koncentrēties meditācijai, nevis novērš uzmanību no tās.

  

    2. Atslābināšanās.

Ķermeņa atslābināšanās ir jāuztver kā svarīgs solis meditēšanas procesā, jo no tā cik atslābināts būs jūsu ķermenis ir atkarīga meditēšanas kvalitāte. Bez ķermeņa atbrīvošanās nenotiek prāta atbrīvošanās. Ķermenis un prāts ir tā pat saistīti kā prāts un dvēsele. Tie viens otru ietekmē un papildina.

Ir daudz un dažādas metodes, kā atbrīvot ķermeni meditēšanas procesā, un daudzas no tām esmu pats praktiski izmēģinājis. Gala rezultātā esmu palicis pie Autogēnā treniņa (par AT lasīt šeit), kā labākās un ātrākās atslābināšanās metodes. Paiet laiks kamēr to apgūst, bet kad iemaņas ir iegūtas, tad nepieciešama mazāk kā 1 minūte, lai ķermenis būtu pilnībā atslābinājies. Autogēnais treniņš ir ideāls atslābināšanās līdzeklis, jo apvieno 2 lietas vienā: atslābināšanos un tajā pašā laikā arī palikšanu pie skaidras apziņas. Aizmigšana meditēšanas laikā ir diezgan liela problēma, kuru vismaz priekš sevis ar autogēnā treniņa izmantošanu es esmu atrisinājis.

 

   3. Prāta nomierināšana un vērošana.

Šis solis meditēšanas procesā ir visgrūtākais. Mūsu prāts ir tik aktīvs un dinamisks, ka sākumā, nav ticības, ka to vispār ir iespējams nomierināt. Eksistē dažādas metodes, kā palīdzēt prātam kļūt rāmākam.

Viena no populārākajām ir uzmanības koncentrēšana uz kādu konkrētu domu vai objektu. Piemēram, uzmanības koncentrēšana uz sveces liesmu, mantras skaitīšana vai arī savas elpošanas vērošana. Elpošanas kontrole ir ļoti efektīva, jo ietver sevī gan prāta koncentrēšanu uz konkrētu organisma darbību, gan uztur mierīgu un vienmērīgu elpošanu. Dažās meditācijas tehnikās iesaka izmantot vairākus elementus vienlaicīgi.

Otra izplatīta metode ir prāta pasīvā vērošana un ļaušana domām brīvi lidināties. Šīs metodes mīnus ir grūtības palikt neitrālam vērotājam, jo prāta daba pati par sevi paredz domu kontroli un vērtēšanu.

Par optimālāko priekš sevis es esmu atradis elpošanas vērošanu un kontroli sadarbībā ar pasīvu prāta vērošanu. Tādā veidā es necenšos ar varu aizgaiņāt domas, bet koncentrēju uzmanību uz konkrētu objektu – savu elpu.

 

   4. Sevis apzināšanās.

Šis posms iezīmē patieso meditācijas būtību un mērķi uz kuru virzāmies. Pirmais solis uz individuālo brīvību ir sevis apzināšanās un novērtēšana. Brīdī, kad prāts un tā rāmji vairs nevalda pār mums, nāk brīvības atklāsme un miers. Tas mirklis, kad prāts ir kļuvis pasīvs vērotājs, mums pazūd baiļu un satraukuma sajūta, kas pārvērš mūs par pavisam citiem cilvēkiem. Prāta valgos mēs ikdienā esam ielikti būrītī, kura restes ir bailes no sevis, cilvēku viedokļiem, materiālo vērtību zaudēšanas, nāves. Būrim pazūdot, pazūd arī visi mūsu būtību ierobežojošie aspekti. Šajā brīdī mēs sākam sevi apzināties par to, kas mēs patiesībā esam – par patiesi brīvu cilvēku. Sākotnēji šī sajūta var nebūt ilglaicīga, turklāt grūti atkārtojama. Bet jo vairāk un regulārāk mēs meditēsim, jo vieglāk mums būs sasniegt šo stāvokli.

 

   5. Saplūšana ar savu būtību, Visumu.

Apzinoties sevi, mums kļūst skaidrs, ka mēs neesam tikai mūsu fiziskais ķermenis, bet kas daudz vairāk. Rodas apjausma, ka esam sastāvdaļa no kaut kā daudz lielāka mūsu prātam neapjaušamam. Turklāt šī identifikācija ar Radītāju/Visumu dod miera un harmonijas sajūtu. Brīdī, kad mēs dodam sev atļauju saplūst ar savu augstāko būtību un pēc tam ar Visumu, mēs kļūstam par vienotu veselumu bez identitātes zaudēšanas. Cilvēks apzinās, ka viņš ir Visuma sastāvdaļa, un Visums/Radītājs eksistē un evolucionē dēļ katra no mums.

Ieejot arvien dziļākā meditācijā veidojas dialogs pašam ar sevi.

Vieniem tas izpaužas caur tēliem, citiem kā saruna, vēl citiem tā vienkārši ir kā sajūta, kura ievieš skaidrību un pārliecību par to kas ir īsteni patiess un vērtīgs.

 

Vēlreiz gribu uzsvērt, ka šīs ir meditēšanas process, kuru esmu izveidojies caur savu pieredzi. Tas nav nekas radikāli atšķirīgs, tajā pašā laikā sniedz citādāku skatījumu uz meditēšanas procesu. Paņemiet to, kas liekas visatbilstošākais un vislabāk der jūsu būtībai. Es iedrošinu ikvienu no jums uz eksperimentēšanu un savu sajūtu pētīšanu. Tikai tādā veidā mēs varam patiesi attīstīties, izbaudīt meditēšanas procesu un apjaust meditācijas ieguvumus pilnā tās spektrā.

Veiksmīgu meditēšanu!

Vai jūs interesē vairāk rakstu par meditācijām?
  •  
    1
    Share
  • 1
  •  
  •  
  •  
  •  

One thought on “5 soļu meditācija iesācējiem

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *