Ir pēdējais vakars pirms pirmās skolas dienas. Šī būs mana jau 2. reize pirmklasnieka vecāka statusā, tādēļ jūtos salīdzinoši mierīgs. Tajā pašā laikā iekšēji jūtu, ka satraukums palielinās, jo katrs bērns ir pilnīgi atšķirīgs un mani māc neziņa, kā skolā iejutīsies mans jaunais pirmklasnieks. Esmu priecīgs, ka mani bērni iet tieši Rīgas Valdorfskolā (šī ir pašvaldības skola) nevis kādā citā mācību iestādē. Tas manī rada ticību, ka pāreja no bērnudārza uz skolu bērnam būs daudz harmoniskāka un saudzējošāka.
Ar šo rakstu sēriju vēlos dalīties gan ar savu pieredzi, gan savām sajūtam esot Valdorfskolas vecākam, ejot cauri 1.klasei visa gada garumā. Rakstu sēriju varētu nosaukt par – Valdorfskola pirmklasnieka vecāka acīm.
Esmu bieži saskāries ar līdzcilvēku nesapratni un nosodījumu, kad pastāstu, ka mani bērni mācās Valdorfskolā.
Tādēļ vēlos nezinātājiem un visa citādā noliedzējiem parādīt reālo situāciju, Valdorfpedogoģijas plusus un mīnusus. Protams tas viss jāuztver mūsu izglītības sistēmas un vides kontekstā.
Nelielai atkāpei vēlos pievērst uzmanību bērna lomai ģimenē. Manuprāt bērna ienākšana ģimenē lielākajam vairumam liek pārvērtēt savas līdzšinējās dzīves modeļus un mudina sākt meklēt, kaut ko vēl labāku. Uzskatu, ka viens no cilvēka būtības uzdevumiem (gan garīgā, gan psiholoģiskā plānā) ir šīs pasaules evolūcija, turpinājums. To mēs varam paveikt radot bērnus un veicinot attīstību caur viņiem. Tādēļ pieņemsim, ka veselīgā ģimenē, vecāki cenšas dot bērnam visu to labāko.
Kādēļ Valdorfskola?
Lēmumu par labu Valdorfpedagoģijai un mācībām Valdorfskolā mūsu ģimene pieņēma jau vairākus gadus pirms pirmā bērna skolas gaitu sākuma. Pētot informāciju par dažādām izglītības metodēm – parastā skola, mūzikas skolas, alternatīvās skolas, sapratām, ka parastās skolas neatbilst mūsu pasaules skatījuma modelim. Mēs tajās saskatījām pārāk autoritatīvas mācību metodes, kas nenāk par labu bērnu psihei.
Bērniem jau tā skolā ir jāsaskaras ar daudzām psiholoģiskām grūtībām, tādēļ mācību process, kā vēl viens stresa faktors nav nepieciešams.
Pētot Valdorfpedagoģijas principus, mani ļoti imponēja, ka tiek uzsvērta skolotāja sadarbība ar bērniem, ar klasi kopumā. Tas manā skatījumā ir viens no lielākajiem plusiem, jo tikai caur ieinteresēšanu, uzticības radīšanu un sadarbību ir iespējams radīt veselīgu augsni mācību procesam un harmonisku bērna izaugsmi.
Viens no Valdorfpedagoģijas pamatprincipiem ir skolas-vecāku-bērna trīsstūris. Tikai visiem līdzvērtīgi iesaistoties, var izveidoties harmoniska vide bērna attīstībai. Katram ir sava īpašā loma un mums visiem tā ir apzinīgi jāpilda.
Pirmie iespaidi pirms skolas gaitu uzsākšanas
Mācību gads vēl nav sācies, bet tik daudz jau ir noticis. Kā pirmklasnieku vecāki esam piedalījušies “Vecāku skoliņā”, kurā gan vecāki, gan bērni tiek iepazīstināti ar mācību procesu. Manuprāt tā ir ļoti laba pieeja, jo tādā veidā topošie vecāki var saprast ko un kādos apstākļos mācīsies viņu bērns.
Esam vairākas reizes tikušies ar skolotāju. Ir noticis arī viens bērnu iepazīšanās un tikšanās pasākums, kurā bērni brīvā atmosfērā varēja ieraudzīt viens otru, kā arī jauno skolotāju.
Tā kā Valdorfpedagoģijā ir ļoti svarīga vecāku iesaiste, tad arī ir daudzi sīki pienākumi, kurus jāuzņemas vecākiem, lai nodrošinātu bērniem visu nepieciešamo. Piemēram, maciņu uzšūšana priekš bērnu krītiņiem. Tas it kā ir sīkums, bet manā skatījumā, tas ir ļoti būtiski, ka bērns jūt vecāku līdzdarbošanos viņa mācībās (kaut arī pastarpinātā veidā). Ar šo maciņu un citu lietu starpniecību, bērns nejūtas skolā tik atsvešināts no savas ģimenes. Es ticu, ka kaut kādā zemapziņas līmenī viņš sajūt savu vecāku, savas drošās piesaistes klātesamību arī skolā. Tas ir ļoti svarīgi psihiski vesela cilvēka izveidei.
Reālas gaidas
Uzskatu, ka man nav īpaši izpušķotu ilūziju par Valdorfskolu un mācību procesu. Neuzskatu, ka šeit viss ir ideāli. Tā pat kā ikvienā skolā, šeit ir ļoti dažādi bērni, bērnu vecāki un skolotāji. Katram bērnam ir un būs dažādas sekmes mācību gaitā. Konflikti notiek ikvienā skolā un no tiem mēs neesam pasargāti, arī Valdorfskolā. Attiecības ar klases skolotāju arī var būt atšķirības. Turklāt arī šajā skolā ir grūtības ar skolotāju resursu atrašanu un skolas vadībai ir daudz darba un laika jāiegulda normālas darbības nodrošināšanai.
Nobeigumā
Tāpat kā mans pirmklasnieks, arī es ar satraukumu gaidu rītdienu. Es nezinu, ar kādām situācijām nāksies saskarties visa gada garumā. Bet es centīšos dalīties ar saviem novērojumiem un atziņām, lai citiem rastos dziļāks priekšstats par Valdorfskolu, mācību procesu, ārpus mācību notikumiem (tie bieži vien pat ir vēl svarīgāki nekā pats mācību process). Varbūt tas palīdzēs kādam pieņemt lēmumu par mācībām tieši šajā skolā, bet kādam ar lielāku izpratni uztvert no šādas mācību vides nākošus cilvēkus. Tikai informēts cilvēks var patiesi spriest un pieņemt izsvērtus lēmumus.